ROZE UZ ASFALTA

ROZE UZ ASFALTA

Kādam nokritusī roze
Uz melnā asfalta guļ.
Vējš to gribētu līdzi paņemt,
Nav jau pirkstu, kas tur.

Panes uz priekšu...

Roze nokrīt.
Ziedlapiņas birst
Sārtas kā asins uz melnā asfalta...
Zieds it kā būtu dzīvs?!

 Tā it kā raudātu ziedlapu asarām,
 Kliegtu: "Ņem mani līdz!"
 Pieliecos...
         Saudzīgi rozi paņemu ...
 Liekas, tā - pirkstos trīc!
/Aija Celma/