Garā iemutē aizdegta kūp cigarete,
Melnas kafijas malku no tasītes dzer,
Nekur nesteidzot, visus, kas ienācis, pēta
Skaista sieviete, cenu kas zin sev jau sen.
Te jau cits citu pazīst un jūtas kā mājās,
Vārdā uzrunā bārmeni, pārējos sveic.
Ja nav ilgi kāds redzēts, tad vaicā kā klājas,
Vai kur aizbraucis bijis?
Nu, stāstīsi, reiz?
Nu, stāstīsi, reiz?
Kad uz klavierēm akordi pirmie sāk skanēt,
Skaistā būtne it visus, kas ieradies sveic.
Daži pāri iet dejot - nav nākuši sēdēt,
Blūza skaņas spēj apburt un vilināt steidz.
Skan pār vakaru smeldzīgi, patiesi vārdi,
Balsī, mūzikā ieklausās bārā ik viens,
Un, kad apklust, kļūst kluss, seko aplausu dārdi.
Blūzs te cieņā., tas atpūtu vakaros sniedz.
Garā iemutē aizdegtas kūp cigaretes,
Melnas kafijas malkus no tasītēm dzer,
Te šo vakaru sēdēt pie bāriņa letes,
Varbūt iegriezties vaj'dzētu, draugs, arī tev.
/Aija Celma/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru