BRĪNUMS

BRĪNUMS

 Ik diena atnāk mums ar jauniem brīnumiem,
 Kā bērna acīm atveries tai pretī,
 Un atļauj sevi pārsteigt, plaukstu pasniedz tiem,
 Lai apciemo kāds brīnums tieši tevi.

 Rīts glāsmainais tev rasu pasniegs padzerties
 No ziedkausa, rau, piliens ierit plaukstā.
 Kā putns spārnus, savas domas saulei sniedz,
 Tu jutīsi kā nes tās tevi augstāk.

 Steidz tauriņš kā uz zieda, plaukstās nolaisties,
 Tik nekustīgi saglabā šo mirkli.
 Jo arī tu uz pasaules šīs esi zieds,
 Tik ziedlapiņu vietā tavi pirksti.

 Ar smaidu pati saules gaismu izstaro,
 No smaida rasa nožūst drauga skropstās,
 Sirds siltumu draugs tavās acīs saskatot,
 Tev pretī savu sirdi pasniegt rosās.

 Ja kāda acīs iedegt spēj tu cerību,
 Ja smaidam pretī lūpas atplaukst smaidā,
 Tad esi paveikusi pati brīnumu,
 Tie brīnumi, ko katrs dzīvē gaida.
 
 Jo brīnumdari esam sirdīs paši mēs,
 Ir brīnums krūtīs, sirdis - tava, mana.
 Ir mūsu varā bēdu pēdas dzēst,
 To man un tev caur dvēsli jāizdara.
/Aija Celma/