RASA

RASA

Es dzirdīšu tevi ar rīta rasu,
Eju to savākt kājām basām.
Caur sakļautiem pirkstiem
                        straumītes lejas...
Nāc pretī, lai dotu tev spēku ceļam.

Savācu magonēs, pīpenēs, dadžos,
Piejaucu klāt rasai madaru smaržu.
Ja būtu es bite, dalītos nektārā,
Bet tā tikai rasa, kas plaukstās savākta...
/Aija Celma/

MĒS ESAM

Neskatoties ne uz ko,
Mēs esam!
Ir kārtējais rudens,
Es arī tevi satieku ielās...
Mēs esam -
Tepat, mūsu mājās.
Drīz sniegpārslas ķersim,
Viens otram aiz apkakles
Sniegu bērsim...
Kā toreiz...
Kā toreiz, jaunībā?
Nē, arī tagad
Mēs tādi paši,
Sirsniņās.
/Aija Celma/

Vēlējums

Pamosties, izjust sevī jaunu dienu,
Just tieksmi pretī rīta ausmai traukt.
Sapņi ar šodienu, lai tevi vieno,
Sapņi lai tevi piepildīt tos sauc.
/Aija Celma/

LAPU UN LIETUS BLŪZS

LAPU UN LIETUS BLŪZS

Nekas, ka lapām krāsa zudusi,
Bet mēs jau zinām kādas krāsas bija.
Uz loga rūtīm ritmu lāses sit,
Man radusies šim ritmam melodija.

Ir vāzē tavas sniegtās lapas ieliktas,
Pīts groziņš, kurā āboli, man nestie...
Pie manis katru reizīti kad nāc,
Kā iepriecināt, padomājis, esi.

Es dzirdu, atver durvis priekštelpā,
Ar jauno melodiju sagaidu es tevi.
Par lapām krāsainām un lietu vārdi klāt,
Tos dāvinu tev, piedevām vēl sevi.

Nekas, ka lapām krāsa zudusi,
Bet mēs jau zinām kādas krāsas bija.
Šīs krāsainums mums sirdīs nezudīs,
Tāpat kā negaisīs šī melodija.
/Aija Celma/

MANI SAPŅI

ROZĀ KAĶPĒDIŅĀM PIEGLAUDUSIES NAKTS

PA KĻAVLAPĀM NOKLĀTU TAKU

 

Ineses Pētersones salikums

Ineses Dūnes salikums

PA KĻAVLAPĀM NOKLĀTU TAKU

Atnāc pa kļavu lapām
Noklātu taku.
Atnāc un blakus uz sola
Apsēdies, draugs.
Negaidi vārdus, lai es
Tev šai mirklī ko saku.
Blakus tik labi ir arī
Paklusēt ļauts.

Atnāc, bet nevajag līdzi
Pirkt dārgus ziedus.
Krāsainas kļavlapas
Dāvini, būs par tām prieks.
Ziedi, pie ziediem,
Ja bieži sniedz, ar laiku pierod,
Kļavlapām varam kā bērni
Mēs mētāties.

Pa kļavlapām noklātu taku,
Saulrietu skatīties ved,
Uz kļavlapām noklātas takas
Esmu es blakus tev.
Pa kļavlapām noklātu taku,
Saulrietu skatīties ved,
Uz kļavlapām noklātas takas
Esmu es blakus tev.
/Aija Celma/

BRĪNUMS

BRĪNUMS

 Ik diena atnāk mums ar jauniem brīnumiem,
 Kā bērna acīm atveries tai pretī,
 Un atļauj sevi pārsteigt, plaukstu pasniedz tiem,
 Lai apciemo kāds brīnums tieši tevi.

 Rīts glāsmainais tev rasu pasniegs padzerties
 No ziedkausa, rau, piliens ierit plaukstā.
 Kā putns spārnus, savas domas saulei sniedz,
 Tu jutīsi kā nes tās tevi augstāk.

 Steidz tauriņš kā uz zieda, plaukstās nolaisties,
 Tik nekustīgi saglabā šo mirkli.
 Jo arī tu uz pasaules šīs esi zieds,
 Tik ziedlapiņu vietā tavi pirksti.

 Ar smaidu pati saules gaismu izstaro,
 No smaida rasa nožūst drauga skropstās,
 Sirds siltumu draugs tavās acīs saskatot,
 Tev pretī savu sirdi pasniegt rosās.

 Ja kāda acīs iedegt spēj tu cerību,
 Ja smaidam pretī lūpas atplaukst smaidā,
 Tad esi paveikusi pati brīnumu,
 Tie brīnumi, ko katrs dzīvē gaida.
 
 Jo brīnumdari esam sirdīs paši mēs,
 Ir brīnums krūtīs, sirdis - tava, mana.
 Ir mūsu varā bēdu pēdas dzēst,
 To man un tev caur dvēsli jāizdara.
/Aija Celma/

ES TEVI UZLŪDZU UZ DEJU

ES TEVI UZLŪDZU UZ DEJU

Es tevi šonakt uzlūdzu uz deju.

Vai esi gatavs mirkli aizmirsties?

Kļūt vajadzēs par bezbēdīgu vēju,

Kas mani un man apkārt lapas griež.

Es tevi šonakt uzlūdzu uz deju,

Tev dejot nevajadzēs, tik to vien,

Ar lapām, krāsainām man kaisīt

                                          ceļu.

Nakts - zvaigznēm, rudens -

                          kļavu lapām zied.

Es kailumu ar efejstīgām segšu,

No rudens saltuma tās pasargās.

Kā liesmu mēlēm noklāta es degšu...

Bet iekšā degšu es no tavas tuvības.

Es tevi šonakt uzlūdzu uz deju,

Man  līdzi gājuputniem aizsteidzies ir miers.

Tā tevi savās domās sacerēju,

Kā vēju, kas man apkārt lapas griež.

/Aija Celma/

UZ LĀVAS, PIRTIŅĀ

UZ LĀVAS, PIRTIŅĀ

Šūpodamas kājas, sēžam

Mēs uz lāvas, pirtiņā,

Logā mēnestiņu redzam:

 "Nāc tik iekšā, bariņā!

Stāvēt nevajag aiz loga , 

Uz mums slepus lūkoties,
Zobs tev neturas uz zoba,
Te būs silti, te būs prieks.

Bērza slotām apstrādāsim,
Pērsim tā, lai jauns top sāns,
Netīrumus  nomazgāsim,
Kļūsi spožs kā dārgmetāls.

Ko tu nobāli, tik bikli,
Te pie tādiem pierasts ir,
Visi vienādi, kad pliki,
 Pilnāks, slaidāks - jāper ir.

Vasarā vai sniegputenī,
Iekšā pirtī vienmēr karsts.
Karstu atvēsinās tevi
Ezeriņā meiču bars."

Mēness klāt, nav ilgi jāteic,
Zvaigznes gaidīs debesīs,
Slotas savu darbu paveic,
Nu tas mirdzošs, nu ir tīrs.

Šūpodamas kājas, sēžam 
Mēs uz lāvas, pirtiņā,
Ja tev pirtiņa pa ceļam,
Nāc tik iekšā, bariņā.

/Aija Celma/Aijassmaids/

SADZIRDĒTAIS, SAREDZĒTAIS

SADZIRDĒTAIS, SAREDZĒTAIS

Starp debesīm un zemi -
Satiku tevi.
Satiku tevi,
Acīs ieskatīties bija ļauts...
Starp debesīm un zemi
Satiku tevi.
Satiku tevi,
Sirdī ieklausīties bija ļauts.

Sadzirdētais,
Saredzētais...
Domu krellēs tika savērts...
Ieklausies, saki,
Vai bija vērts?
Sadzirdētais,
Saredzētais...
Vārdos salikts, dziesmās pārvērsts.
Vari klausīties, vai dziedāt -
Vārdos esam - tu un es.
/Aija Celma/

Koncertuzvedums "AIZ SARKANĀ AIZKARA"

Mani vārdi 15 no izrādē dzirdamām dziesmām. Vokālā grupa DOMINANTE. Dziesmu mūzikas autors Juris Ludženieks(seniors)

http://www.youtube.com/watch?v=NczlkZzqaZM

BALTO MARGRIETIŅU VALSIS

http://www.youtube.com/watch?v=HLa7M6AyL-0

BALTO MARGRIETIŅU VALSIS 

 
BALTO MARGRIETIŅU VALSIM
Atļauj tevi aicināt.
Mūsu izlaiduma balle
Nemanāmi ir jau klāt.

Ieliec plaukstu manā plaukstā,
Ļausimies lai skaņas nes.
Tā kā taurenīši laukā
Rodam spārnus tu un es.

Sekundes nes pretī rītam,
Kad ap sirdi skumjāk kļūst,
Saules staru apzeltītā
Krustojumā jāstāj būs.

Ieliec plaukstu manā plaukstā,
Ļausimies lai skaņas nes.
Tā kā taurenīši laukā
Rodam spārnus tu un es.

Sniegsim ziedus skolotājiem,
Uzlūdzot uz valsi tos,
Skolas gaitās viņi aizies,
Bērni aiztrauks tālumos.

Atļauj māmiņ, atļauj tēti,
Arī jūs uz valsi lūgt,
BALTO MARGRIETIŅU VALSIS,
Tā nevienam nepietrūks.
/Aija Celma/

DZĪVE - SKATUVE

http://www.draugiem.lv/muzikaskolekcija/ 

DZĪVE - SKATUVE

Ir dzīve skatuve,
Mēs aktieri šai spēlē,
Kur katram savs laiks uznākt,
Savs laiks projām iet.
Un tādēļ jāpaspēj,
Gan iejusties, gan mīlēt,
Pirms tavai izrādei
Tiek aizkars aizvērts ciet.

Var lomas mainīties
Un jauni tēli ienākt,
Bet galvenā šai dzīvē
Loma pieder tev.
Ir tava režija
Un izrāde šī tava,
Par izdošanos vari
Aplaudēt pats sev.
/Aija Celma/

BLŪZA BĀRS

http://www.draugiem.lv/music/10062885/

BLŪZA BĀRS

Garā iemutē aizdegta kūp cigarete,

Melnas kafijas malku no tasītes dzer,

Nekur nesteidzot, visus, kas ienācis, pēta

Skaista sieviete, cenu kas zin sev jau sen.

Te jau cits citu pazīst un jūtas kā mājās,

Vārdā uzrunā bārmeni, pārējos sveic.

Ja nav ilgi kāds redzēts, tad vaicā kā klājas,

Vai kur aizbraucis bijis?
    Nu, stāstīsi, reiz?

Kad uz klavierēm akordi pirmie sāk skanēt,

Skaistā būtne it visus, kas ieradies sveic.

Daži pāri iet dejot - nav nākuši sēdēt,

Blūza skaņas spēj apburt un vilināt steidz.

Skan pār vakaru smeldzīgi, patiesi vārdi,

Balsī, mūzikā ieklausās bārā ik viens,

Un, kad apklust, kļūst kluss, seko aplausu dārdi.

Blūzs te cieņā., tas atpūtu vakaros sniedz.

Garā iemutē aizdegtas kūp cigaretes,

Melnas kafijas malkus no tasītēm dzer,

Te šo vakaru sēdēt pie bāriņa letes,

Varbūt iegriezties vaj'dzētu, draugs, arī tev.

/Aija Celma/

TE - PIE BĀRA

TE - PIE BĀRA

Galdiņš...
        Cilvēki - nāk,iet.
Vēroju no vietas viņu sejas:
Vieni pārdomās, kāds dusmās - skrien,
Malā pagrūžot, ja stājas ceļā.

Te - pie bāra pieredzēts ir daudz.
Sveši satiekas, kā draugi iziet.
Mīlestība - acu skatos plaukst,
Naida puķe, ērkšķiem skarot, izzied...

Galdiņš...
      Blakus klavieres.
Ielieku, ko redzu, savās dziesmās.
Manas dziesmas - saullēkts, brāzmains vējš.
Īstas jūtas - ieskan vārdos.

Te - pie bāra pieredzēts ir daudz.
Mīlestība - acu skatos plaukst,
Te - pie bāra pieredzēts ir daudz.
Atnāc manī ieklausīties, draugs.
/Aija Celma/

SIEVIETE, KAS DZIED

SIEVIETE, KAS DZIED

Te ir mana dzīve,
Sevi izdziedu es dziesmā.
Dziedu, dziedāšu,
Jo dziesma ir mans mūžs.
Te ir mana dzīve,
Sevi izdziedu es dziesmā,
Esmu sieviete. kas dzied,
Caur dziesmu uzrunāju jūs...

Nevar aizliegt putnam lidot zilgmē,
Nevar aizliegt putnam rītu sveikt,
Nevar liegt man dziesmas dziedāt, mīlēt,
Savas jūtas dziedot dziesmās teikt.

Esmu sieviete, kas dzied,
Caur dziesmu uzrunāju jūs.
Mana dziesma - mana dzīve,
Mana dziesma ir un būs.
Esmu sieviete, kas dzied,
Caur dziesmu uzrunāju jūs.
Dzīve saveda mūs kopā,
Dziesma tuvināja mūs...
/Aija Celma/

VĒLĒJUMS

Pamosties, izjust sevī jaunu dienu,
Just tieksmi pretī rīta ausmai traukt.
Sapņi ar šodienu, lai tevi vieno,
Sapņi lai tevi piepildīt tos sauc.
/Aija Celma/

IZDZIEDI VĀRDIEM

IZDZIEDI VĀRDIEM

No sevis,
Savas iekšējās balss,
Izdziedi
Dvēseli vārdiem.
Neļaujies
Salam dvēseli skaut,
Dziedot,
Saltums, tici man, pāriet.

Uzliesmo,
Jūties kā sveces liesma,
Izdziedi,
Tikai sāc, ļauj lai plūst dziesma.
Cauri caur
Grūtībām dziedot ir iets.
Dziedot
Zvaigznes virs galvas zied.

Aizver acis,
No dziļumiem ceļš,
Dvēseles
Balsij labi ir zināms.
Dvēseli
Dziedot pa pasauli ej,
Jāmeklē
Vārdus nav, gaismai tos minam.
/Aija Celma/

PASAULE IR KRĀSAINA

PASAULE IR KRĀSAINA

Par krāsiņām, par māsiņām
Ir dziesmiņa man šī.
Par sauli, zilām debesīm,
Par dardedzi, kas pļavai pāri līkst.
Par ziediem zaļā pļaviņā...
Cik krāsu apkārt daudz!
Tu arī esi daudzkrāsains -
Tev vasarsraibumiņi sejā
                       plaukst.

Zila, zaļa, dzeltena,
Sarkana un brūna...
Pasaule ir krāsaina,
Arī naktis nemaz nav tik drūmas.
Tumši zilās debesīs
Zelta zvaigznes mirdz,
Pat kad esi aizmidzis,
Atnāk krāsains sapnītis. /Aija Celma/

ROZE UZ ASFALTA

ROZE UZ ASFALTA

Kādam nokritusī roze
Uz melnā asfalta guļ.
Vējš to gribētu līdzi paņemt,
Nav jau pirkstu, kas tur.

Panes uz priekšu...

Roze nokrīt.
Ziedlapiņas birst
Sārtas kā asins uz melnā asfalta...
Zieds it kā būtu dzīvs?!

 Tā it kā raudātu ziedlapu asarām,
 Kliegtu: "Ņem mani līdz!"
 Pieliecos...
         Saudzīgi rozi paņemu ...
 Liekas, tā - pirkstos trīc!
/Aija Celma/

ROZES - SARKANBALTSARKANĀS

ROZES - SARKANBALTSARKANĀS

Lai latvju sētās sarkanbalti sārti zied,
Kā sarkanbalti sārtais karogs, rozes zieds.
Un latvju tautu panākumos godinot,
Ar īstās krāsas rozēm goda rakstus dot.

No rozes durstīgās mums visiem jāmācās,
Par dzimto pusi, Latviju kā jāstājas.
Ar rozes iespītību nepielaist tai klāt,
Tik savējiem ir dota ziedam pieeja.

Kā roze sarkanbalti sārtā - Latvija.
Tā sārtā krāsa - krūtīs sirds ir mīloša.
Lai asins straujāk plūst, mums siržu šķīstībā,
Pa vidu karogā un rozē baltā klāt.

Kā sniegs, tik tīra baltā, asins - sarkanā.
Šīs krāsas kopā - tā ir tautas dzīvība.
Ar rozēm asinssarkanbalti sarkanām,
Mums katrus latvju svētkus vajag godināt.
/Aija Celma/

KRĀSAS

KRĀSAS

Te būs krāsas...
Ko zīmēt?
Visu, ko jūti.

Tu izvēlies tumšās?
Nakts?
Gaišās saredzēt grūti?

Aizvērtām acīm
Krāsainus
Sapņus skatām.

Nāc, samīļošu!
Labāk kļuva?
Zīmēt no jauna sākam.
/Aija Celma/

KAD ZVAIGZNES ZIED

KAD ZVAIGZNES ZIED

KAD ZVAIGZNES ZIED

Ver ziedi ziedlapiņas ciet...
Mums arī laiks ir gulēt iet!
Skaists tauriņš sakļauj spārniņus,
Par šūpulīti smilga kļūst.
Pār mūsu takām zvaigznes zied...
Tu saki, ka vēl nenāk miegs?
Nāc, pretī abi dosimies...
Kur mūsu, miedziņ, kavējies?

Vai daudz bij ceļā mazuļu?
Vai aizsnaudies tiem līdzās tu?
Nāc līdzi mums, kur gultiņā
Ir mīksta, silta sedziņa.

Zied zvaigznes naktī - debesīs,
Zied sapņu ziediem sapnītis...
Mēs sapņu takas staigājam,
Es blakus tev,
        Tu blakus man...
/Aija Celma/